4. oktobrī Analītikas un risku vadības grupa “PowerHouse Latvia” sadarbībā ar Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociāciju rīkoja konferenci “Veselības dialogi: iespējas, izaicinājumi, risinājumi”. Bez atziņām no konferences par vitālu nepieciešamību ieguldīties veselības aprūpē, lai gūtu ilgtermiņa valsts ekonomisko izaugsmi, par inovācijām labvēlīgas vides stiprināšanu un sadarbību starp ietekmes pusēm, raksta centrā tiek novietots dialogs kā inovatīvs konferenču formāts – publikas priekšā tikai divi runātāji, 45 minūtes ilgas sarunas, ar konkrētu mērķi rast kopīgas atbildes. Saeimas deputāts pret/ar ministru, ārsts pret/ar pacientu, Latvijas pieredze pret/ar citas valsts pieredzi. Dialoga pretnostatījumu iespējamība neierobežota.

Kā un vai tam ir potenciāls aizstāt tik ierasto paneļdiskusiju, kur slēpjas dialoga pievilcība un kādas ir galvenās atziņas, kas gūtas no konferences? Vai dialogam ir iespējas pārspēt paneļdiskusiju kā jauno, inovatīvo konferenču formātu?

Paneļdiskusijas fenomens

Parokoties interneta dzīlēs, atrodams, ka “paneļdiskusija” kā termins un formāts datējams ar 1934. gada oktobri, kad H. A. Overstrīts (H.A. Overstreet) to iztēlojies kā cieņpilnu domu apmaiņu, piebilstot, ka “ja saruna ir patiesi laba, apmeklētāji aizies ar siltuma sajūtu, jo ne tikai viņu idejas ir pārapstiprinātas, bet arī paplašināts viņu redzeslauks”.[1]Tolaik tas bija kas jauns, iepriekš neredzēts veids, kā vest sarunu. Kas interesanti, paneļdiskusijas norises principi kopš pirmās termina definēšanas ļoti krasi nav mainījušies. Protams, ar izņēmumu, ka tagad paneļdiskusijās piedalīties var arī sievietes.

Arī šodien, saņemot ielūgumu piedalīties vai apmeklēt konferences, esam pieraduši, ka tās plānotas paneļdiskusiju veidā: ierasts formāts, ar 4-5 runātājiem uz skatuves un moderatoru, ar definētu diskusijas jautājumu un tālākās sarunas struktūru. Nevaram noliegt, ka paneļdiskusija kā platforma, kur vairākiem ekspertiem dalīties pieredzē un perspektīvās joprojām strādā, tā ir pazīstama un diskusijas dalībniekam patīkama. Tāpat tradicionālais panelis turpinās strādāt specifiskās nozaru konferencēs, kur bez prezentācijas, vairāku cilvēku viedokļu apmaiņas un strukturētā formāta zūd pasākuma jēga. 

Šeit gan ir liels "bet". Paļaujoties tikai uz paneļdiskusijām, iespējams nonākt situācijā, kur auditorija nejūtas pietiekami iesaistīta (nereti tieši auditorijas Q&A sesijas nāk ar lielākajiem saturiskajiem izaicinājumiem paneļa dalībniekiem), tiek zaudēts saturiskais dziļums (jo paneļdiskusija nav mūžīga ne tiešā, ne pārnestā nozīmē), un gluži vienkārši – tas ir paredzami kā runātājam, tā klausītājam. 

Izsakot hipotēzi, ka paneļdiskusija ir izsmēlusi savu kvalitatīvo kapacitāti mūsdienu zemās uzmanības noturības un steigas laikmetā – vai dialogs ir alternatīvs formāts, kas spēj risināt paneļdiskusiju trūkumus?

Dialogs kā mūsdienīga alternatīva

Latviešu literārās valodas vārdnīca sniedz skaidrojumu, ka dialogs ir saruna starp divām personām,[2] kam sengrieķu valoda pievieno, ka dia (caur) un logos (vārds) jeb dialogus ir domas plūsma.[3] Nereti dialogam ir arī centrālā premisa, kāpēc saruna vispār ir sākusies, konflikts, ko sarunas partneri kopīgi cenšas risināt. 

Ar šādu skatu uz veselības aprūpi veroties, arī tapa ideja par “Veselības dialogiem” – ir vairākas šķietami pretnostatītas veselības aprūpes jomas, kur nav nepieciešami pieci paneļdiskutanti, bet gan divi sarunas partneri, kuriem, savstarpēji diskutējot, ir iespējams rast atbildes. Pirmais dialogs tapa pats no sevis – ārsts ir pārāk noslogots, lai kvalitatīvi izskaidrotu visu ārstēšanas gaitu, pacients neuzticas ārstam, jo nezina un nesaprot visu, kas ar viņu notiek – un lūk, dialoga centrālais konflikts gatavs. Līdzīgi arī ar pārējiem – kur tad ir balanss starp finansējuma ieguldīšanu veselības aprūpē un ekonomikas rādītāju celšanā, un kā atrast sinerģiju starp inovācijām veselības aprūpes jomās?

Bez tā, ka jāatrod centrālais konflikts, ko likt sarunas dalībniekiem priekšā, ātri vien radās pārliecība, ka dialogā ir jēga – divi partneri sarunu rada dinamiskāku, tai pat laikā intīmāku, un ar dažiem tehnoloģiskiem paņēmieniem (runātājiem priekšā noliktu ekrānu ar aktīvu sli.do jautājumu sadaļu) arī skatītājus ir vieglāk iesaistīt jēgpilni. Pašu dialogu sadalot trīs kārtās – pieredzes definēšana, pārnese un dažādošana -, katrai nosakot vadlīnijas un gatavojot dalībniekus, atradām, šķiet, veiksmīgāko pieeju bez reālas izpratnes par to, kā dialogs performēs konferencē. Konceptuāli sākumā gribējām atcelt arī moderatora funkciju, lai rosinātu organiskāku dialoga norisi, bet radās sajūta, ka formāta testa fāzē moderators būs tas drošības spilvens, kas nodrošinās stabilitāti jaunajā vidē. 

Un mūsu risks atmaksājās. Dialogi, ko aizvadītajā piektdienā vērojām, bija saturiski, ar moderatora palīdzību saglabājās fokusēti, un dinamiski. Auditorija bija ieinteresēta aktīvi iesaistīties dialogos, motivējot dalībniekus sarunas turpināšanai ar mērķētiem jautājumiem, un dialogu saturs ieguva padziļinātu jēgu formāta intimitātes dēļ. Taču vienmēr ir kāds “bet”. 

Mācībstundas no dialogu izmēģinājuma brauciena

Pēc pasākuma apsēžoties analizēt redzēto un dzirdēto uzreiz skaidras divas lietas: pirmā, kur nevaram gaidīt, ka uzreiz tiks saprasts formāts, pat ja to aprakstam, skaidrojam un brīfējam. Un otrā, ka runātājiem dialogā ir daudz lielāka nozīme kā paneļdiskusijā. Runājot par pirmo, nostrādāja princips, ka visvieglāk ir mācīties darot; arī zirgu var aizvest pie ūdens, bet nevar piespiest to dzert. Līdzīgi arī šeit – tā kā formāts nav plaši pielietots konferencēs, kamēr nav redzēts vismaz viens piemērs, ir grūti rast pārliecību par to, kas vispār ir jādara. 

Otrais – runātājiem ir nozīme. Ja paneļdiskusijā kāda kūtrumu var izbalansēt ar cita harizmu, tad dialogam tas vispār neder. Lai noturētu dinamisku sarunu, abiem partneriem jābūt jaudīgiem kā saturā, tā personībā. Un te, plānojot konferenci, vajadzīga īpaša vērība, lai nodrošinātu balansu starp piesaukto saturu un personību.

TLDR*; dialogam būs būt. Iespējams, kombinācijā ar paneļiem, varbūt izvirzot to kā keynote momentu pasākumā, bet jaudu, dziļumu un intimitāti, ko konferencei var piedāvāt dialogs, nevar piedāvāt klasiska paneļdiskusija. Un tā ir svarīga atziņa mūsdienu norišu laikmetā, kur viss mainās un pilnveidojas. 

[1] Arnold K. 2024. What is a Panel Discussion? Powerful Panels. https://www.powerfulpanels.com/panel-updated-version/

[2] LLVV. 2024. dialogs. [šķirklis] Latviešu literārās valodas vārdnīca, 2. sējums. https://llvv.tezaurs.lv/dialogs:1

[3] Harper D. 04.07.2024. dialogue (n.) Online Etymology Dictionary https://www.etymonline.com/word/dialogue

* Too long, did not read