Gatavojoties Zinātnieku naktij 2024, vēlos dalīties ar dažām pārdomām par to, kā zinātniskā domāšana var būt noderīga uzņēmējdarbībā. Latvijā šis notikums ir lieliska iespēja izbaudīt gan interesantus priekšlasījumus par jaunākajiem zinātniskajiem atklājumiem, gan arī praktiski iepazīt dažādas zinātnes jomas. Zinātnieku naktī piedāvājums ir plašs, apmierinot gan sociālo, gan eksakto zinātņu interesentus.

Strauji pārejot no zinātnes uz konsultāciju biznesu, esmu nonācis pie dažām atziņām, kas, manuprāt, ir svarīgas arī biznesa vidē – ārpus tradicionālajiem priekšstatiem par zinātnes ietekmi uz tautsaimniecību. Man šķiet interesanti, ka zinātniskā domāšana bieži tiek saistīta tikai ar kritisko domāšanu, tomēr, manuprāt, tās patiesais spēks slēpjas spējā atklāt jauno. Zinātne ir domāšanas sistēma, kas ne tikai palīdz labāk izprast kļūdas, bet arī veicina progresu, nepārtraukti atklājot jaunas iespējas.

Zinātniskā domāšana, pat minimālā līmenī, palīdz uzņēmumiem saglabāt veselīgu pieeju realitātei. Pilnvērtīgi pielietota, tā ļauj uzņēmumiem attīstīties un radīt jaunus produktus un pakalpojumus. Tāpēc vieglā pirmssvētku gaistonē (jā – Zinātnieku nakts ir svētki) vēlos izcelt trīs man svarīgus zinātniskās domāšanas elementus, kas būtu noderīgi arī uzņēmējdarbības pasaulē.

Pirmkārt, hipotēžu pārbaude. Zinātnē viss sākas ar hipotēzēm un to pārbaudīšanu. Tas kontrastē ar dažu uzņēmumu aklo ticību sava produkta unikalitātei vai ikdienas rīcības pareizībai, kas bieži vien izslēdz iekšējo kritiku un novērš kļūdu atklāšanu. Īpaši Start-Up uzņēmumu kultūrā pārliecība par veiksmi bieži robežojas ar reliģisku ticību. Protams, ticība ir vajadzīga kā virzītājspēks, taču, lai sasniegtu panākumus, svarīgi ir arī pēc iespējas ātrāk testēt risinājumus. Jebkurš doktorants pasaulē apstiprinas, ka kļūdas ir tikpat vērtīgas kā veiksmīgi rezultāti, jo nederīgu hipotēžu noraidīšana ir būtiska progresam. Iesaku šo pieeju pielietot arī uzņēmumos, sistemātiski pārbaudot savus pieņēmumus.

Otrkārt, laiks domāšanai. Zinātnē laiks domāšanai ir svēts. Piemērs, kas mani vienmēr iedvesmo - kolēģes stāsts no pieredzes Baltic Studies Center Latvijā (viens no spicākajiem pētniecības centriem reģionā), kur zinātnieki atvēl laiku kopīgai domāšanai un ideju apspriešanai darba laikā. Viņi lasa zinātniskos rakstus, diskutē un dalās atklājumos ar saviem kolēģiem. Šis laiks domāšanai ļauj attīstīt idejas un veicina dziļāku izpratni. Es aicinu uzņēmumu vadītājus ieplānot laiku domāšanai savā ikdienā un ieviest šādu pieeju arī savos uzņēmumos darbinieku kultūrā. Mēs riskējam kļūt par tabulu, sanāksmju, kalendāru cietumniekiem, kur laiks domāšanai tiek uztverts par dīsktāvi. Šis laiks ir jānotur un jāaizstāv. Ja nepieciešama palīdzība, kā to efektīvi īstenot, droši sazinieties – mēs varam palīdzēt.

Treškārt, “Aha” moments. Zinātnē katrs pētnieks, neatkarīgi no jomas, ir pieredzējis to brīdi, kad pēc stundām vai pat gadiem ilgas darba pie datiem un teorijām pēkšņi rodas jauns atklājums. Šis “Aha” mirklis ir īsta dopamīna injekcija, kas padara zinātni tik aizraujošu. Uzņēmējdarbībā šādus mirkļus var piedzīvot, kad tiek izveidots kas jauns un revolucionārs, bet arī mazās ikdienas lietās, veicot inkrementālus procesa vai produkta uzlabojumus. Tāpēc es aicinu uzņēmumus veicināt radošumu un atvērtību jaunām idejām, lai sasniegtu savus “Aha” brīžus, kas var būt izšķiroši gan biznesa attīstībai, gan inovācijām.

Kopumā, zinātniskā domāšana var būt ne tikai stabilizējošs faktors uzņēmējdarbībā, bet arī izaugsmes un inovāciju katalizators. Zinātnē gūtās mācības var palīdzēt uzņēmumiem ne tikai izdzīvot, bet arī plaukt un attīstīties arvien mainīgajā biznesa pasaulē.

Šo sakot, es velku ērtus apavus, un dodos iekarot Zinātnieku nakti 2024!