Šobrīd Tuvajos Austrumos neredzam vienpusēju ASV un Izraēlas dominanci, bet gan trauslu līdzsvaru, kur ASV saglabā militāro pārsvaru, kamēr Irāna arvien vairāk kontrolē eskalācijas dinamiku - īpaši caur globālo ekonomiku un Hormuza šaurumu. Trīs galvenie secinājumi uz šo brīdi:

1. Militārie panākumi negarentē stratēģisko rezultātu. Irānas spējas ir degradētas, bet kodolprogramma nav iznīcināta, un režīma transformācija ir notikusi, bet ne kā plānots. Stratēģiskais iznākums joprojām paliek neskaidrs.
2. Pieņēmums par īsu konfliktu rada pretrunas. ASV mīkstina sankcijas un pieļauj Irānas naftas plūsmu - tādējādi konflikta laikā netieši finansējot sistēmu, kuru tā cenšas vājināt.
3. Irāna nevis sabrūk, bet adaptējas. Tā pārorientē savu atturēšanas taktiku - šobrīd, uz ekonomisko dimensiju, izmantojot Hormuza šaurumu kā spiediena instrumentu. Režīms absorbē spiedienu, jo vara ir centralizēta, resursi koncentrēti elites rokās un politiskais spiediens no sabiedrības ir ierobežots.

Plašāk par situāciju Tuvajos Austrumos LTV raidījumā diskutē PhL vecākā pētniece Sintija Broka - Kovalevska.

Raidījuma ieraksts pieejams šeit.